Ja vēlaties uzlabot uzņēmuma procesus un rezultātus, kontaktu veidošanu ir vērts skatīt nevis kā formālu aktivitāti, bet kā biznesa komunikācijas procesu. Labi organizēta tikšanās palīdz iegūt tirgus informāciju, pārbaudīt idejas un pamanīt sadarbības iespējas, kuras ikdienas darbā bieži paliek neredzamas.

Uzņēmēju tikšanās ir īpaši nozīmīgas vidē, kur lēmumus ietekmē ne tikai cena vai produkts, bet arī uzticēšanās, reputācija un spēja skaidri formulēt savu vērtību. Praktisks ieguvums rodas tad, ja pēc sarunas uzņēmums spēj spert konkrētu nākamo soli un vienoties par atkārtotu kontaktu, nosūtīt piedāvājumu vai sākt kopīgu problēmas izpēti.

Kāpēc klātienes tikšanās rada vērtību

Klātienes sarunās uzņēmēji apmainās ne tikai ar faktiem, bet arī ar darba pieredzi, attieksmi pret riskiem un priekšstatiem par tirgus iespējām. No biznesa antropoloģijas skatpunkta šādas tikšanās veido kopīgu profesionālo vidi, kurā kļūst saprotamākas nozares nerakstītās normas un dalībnieku prioritātes.

To labi parāda Talsu uzņēmēju brokastis, kur pieredzē dalījās uzņēmēji, pašvaldības un atbalsta organizāciju pārstāvji. Šādā formātā līdzās kontaktu veidošanai parādās arī konkrēti izaugsmes piemēri, sākot ar ģimenes uzņēmuma attīstību un beidzot ar eksportējošu ražotni un veiksmīgu darbības pārorientēšanu.

SIA FVK mēbeles pieredze rāda, kā neliels ģimenes bizness var attīstīties līdz mīksto mēbeļu ražotnei ar eksportu un 25–30 darbiniekiem. Savukārt Talsu Tipogrāfijas pārorientēšanās uz kartona iepakojumu ražošanu ilustrē, ka biznesa komunikācijā svarīga ir spēja laikus skaidrot un īstenot uzņēmuma stratēģisko virzienu.

Kā strukturēt jēgpilnu tīklošanos

Vērtīga tīklošanās sākas vēl pirms pasākuma un turpinās pēc tā. Sarunas kvalitāti nosaka dalībnieka mērķis, uzmanība pret otru cilvēku un disciplīna turpmākajā komunikācijā.

Skaidrs mērķis pirms sarunas

.

Pirms tikšanās nosakiet, vai vēlaties izpētīt piegādātāju loku, eksporta iespējas, darbinieku piesaisti vai klientu vajadzības. Šāds mērķis palīdz uzdot precīzākus jautājumus un nepieļaut, ka saruna aprobežojas ar vispārīgu vizītkaršu apmaiņu.

Vienlaikus mērķim nav jābūt tūlītējam pārdošanas piedāvājumam. Bieži produktīvāks ir uzdevums saprast, kā otra puse definē savu problēmu un kādi resursi tai jau ir pieejami.

Jautājumi, kas atklāj vajadzības

Sarunas laikā noder jautājumi par uzņēmuma pašreizējiem izaicinājumiem, nevis tikai par tā pakalpojumu sarakstu. Piemēram, jautājums par izmaiņām klientu pieprasījumā var atklāt vajadzību, kuru standarta prezentācija neparādītu.

Biznesa psiholoģijā uzticēšanos veicina sajūta, ka sarunas partneris patiesi klausās un korekti atspoguļo dzirdēto. Tāpēc pēc atbildes ir lietderīgi īsi pārjautāt, vai problēma ir saprasta pareizi, nevis uzreiz pāriet pie sava piedāvājuma.

Vienošanās par nākamo soli

Labs kontakts kļūst praktiski noderīgs tad, ja sarunas noslēgumā ir skaidrs turpinājums. Tas var būt īss zvans, dokumentu apmaiņa, iepazīstināšana ar kolēģi vai vienošanās satikties konkrētā laikā.

Pēctecīga komunikācija ir reputācijas jautājums, jo tā parāda uzņēmuma darba kultūru. Ja apsolītais materiāls vai atbilde netiek nosūtīta, sākotnēji pozitīvais iespaids ātri zaudē vērtību.

Kā kontaktus pārvērst sadarbībā

.

Pēc pasākuma ir vērts kontaktus sadalīt pēc to iespējamās nozīmes, piemēram, tūlītējas biznesa iespējas, zināšanu avota, potenciāla partnera vai ilgtermiņa nozares kontakta. Šāda vienkārša atlase palīdz neiztērēt uzmanību vienādi visiem kontaktiem un koncentrēties uz pamatotām darbībām.

Turpmākajai ziņai jāatsaucas uz konkrēto sarunu, nevis jābūt masveida pateicības vēstulei. Īsa norāde uz apspriesto jautājumu, solītais materiāls vai precizējošs piedāvājums rāda, ka uzņēmums kontaktu uztver nopietni.

Sadarbība veidojas pakāpeniski, īpaši tad, ja iesaistīti uzņēmumi, pašvaldība vai atbalsta institūcijas. Tādēļ ir svarīgi savlaicīgi vienoties par lomām, informācijas apmaiņu un sagaidāmo rezultātu, nepaļaujoties tikai uz sākotnējo personisko simpātiju.

Nākamais solis uzņēmuma komunikācijā

Uzņēmēju brokastu un līdzīgu tikšanos galvenā vērtība nav dalībnieku skaits, bet spēja savienot pieredzes apmaiņu ar turpmāku rīcību. Uzņēmumam ir vērts regulāri izvērtēt, kuras tikšanās dod jaunas zināšanas, uzticamus kontaktus vai skaidrāku priekšstatu par savu tirgus pozīciju.

Nākamie jautājumi var būt praktiski, piemēram, kā darbiniekiem vienoti prezentēt uzņēmumu, kā fiksēt kontaktus pēc pasākumiem un kā mērīt tīklošanās rezultātu. Tikpat būtiski ir saprast, vai uzņēmuma iekšējā komunikācija ļauj ātri pārvērst ārēji iegūtu informāciju lēmumos un darbībās.

Komunikācijas procesu sakārtošanā var palīdzēt sabiedrisko attiecību speciālisti, biznesa komunikācijas konsultanti un zīmola stratēģi. Ja izaicinājums saistīts ar komandas sadarbību, vadības paradumiem vai uzticēšanos, lietderīgi piesaistīt organizāciju psihologu vai personālvadības konsultantu.